Malbatźn zimanan ū dīroka zimanź kurdī…

 

 

Bežīrź Mele  

 

 

 

di derbarź zanyariya zimanan de,ta sedsala 18 ź z, tenź zimanź latīnī ū yūnanī,  ji sź hźlan ve dihate ravekirin.-rźzman- ferheng- pexžan ū helbest. ji bilī van herdū zimanan yźn dītir dervī  lźkolīn ū pīvanźn bingehīn mabūn. pižtre ku rojhilatnas fźrī zimanźn rojhilatź būn, bi taybetī zimanź sensikrītī li gel  berhevkirin ū berawird kirina zimanźn latīnī ū yūnanī, bi zimanź sensikrītī re diyarbū ku hersī ziman  ji kok ū bingehźn xweve nźzīkī hevin. eve yekemīn gav bū di derbarī zanistya zimźn de, ku ev bū rźbaz ū žźwazźn ravekirina zimanan ū bū destpźka dīroka zanistiya zimanan.(filology) yekemīn zimanzan ( Sir William) 1746-1794  di zimanź sensikrītī de žarazabū. pižtī vekolīn ū berwerdekirina zimanźn latīnī ū yūnanī bi sensikrītī re, di encamźde gihižt, yekbūna malbata hersī zimanan.william  bingeha zanistya ziman danī .li her kožeyźn  ziman ū rźziman,vekolīn nīžan kirin. ev žźwe ū rźbaz bi navź zimansazī hate nasīn"comparatve philology" ji vź qonaxź ū pź ve zimansazī bū zanistek serbixwe. cīhź xwe di nav bežźn dītir ji zanistiyan ēźkir.

piranya zimanzanan ev zanist bi ēend xalan ,dabežkirin.

1-dengsazī "phonetic"

2-bźjesazī  "morphology"

    3-pevoksazī"syntax                                               4-rźnivīs "orthograph "                                               5-dīroka bingeha bźjeyan "etymology"

6-watesazī  "semantic"

7-zaravsazī  "dialectology"

8- ferhengsazī  "lexicology"

9-kźžesazī  "prosody"

        

 

          malbatźn zimanan

pižtī  pīvan ū rźbazźn ziman  hatin damizrandin ,koke nasīna malbatźn zimanźn cīhanź, hinekī hźsan būn.li gor neh xalźn jorīn ,zimanzanan her zimanek xistin bin sīwana maka wī .her komek bi malbatekź bi navkirin.

1-mlbata zimanźn Hindo urupī :

ji orta asya ta rojavayī urupa ji vź malbatźne. Ev jī du bežin

a-koma rojhilat (hindoarī)mītanī-sensikrītī-mīdī ū exmīnī

b-koma rojava  evjī ēar žaxin

1-(germanī) elmanī –ingilīzī-danīmarkī- felmengī ū holendī…..

2-(latīnī)  ītalī- ferensī-ispanī ū pirtugalī

3-(silavī)  rūsī –polendī-ēīkī ū silovakī….

      4-(yūnanī ) zimanekī bi tenhay e di vź malbatź de. her weha ermenī ū elbanī jī

2-malbata zimanźn samī :

ji erbistan ta bakurī efrīka ji vź malbatźn e evjī ēar komin

1-koma bažūr: sebeyī-himyerī-qutbanī-semūdī -hebežī ū erbiya nū

2-koma bakurī erbistan – aramya Kevin ū suryanī

3-koma rojava: fīnīqya Kevin ū ibrī

4-koma rojhilat: ekadī-babilī  ū ažūrī

3-malbata zimanźn oral ev jī du komin

1-oralī- finlendī-estonī  ū mecerī

2-beltikī-tirkī- mengolī ū  tinokosī

4-malbata zimanź ēīnī :

ēīnī- taylandī- bormī ū ībītī

5-malbata zimanź (Algonquian):

Zimanź emrīkanyźn bakur yź resen

6-malbata zimanź bato:

Zimanź peravźn afrīkya-zolo-hosa-ū zimanź efrīkyan

dīroka zimanź kurdī :

jimara zimanź zindī ku ta roja īro mirov pź diaxivin, li dor 3000 zimanin

(50)ziman di ser deh milyon kes pź diaxuvin ū (35)ziman di xana zimanźn herī ciwan de ne, yźn ku berhemźn hźja bi wan hatine nivīsandin.zimanź kurdī ji van (35) zimanźn serken e di cīhanź de.zimanź kurdī,ji malbata zimanź hindo urupiy e ū ji koma rojhilat e ya bi navź hindo-arī tź nasīn. ev kom ji rojhilatź hindź ta xaka

mezobotamya dide ber xwe, bi navź aryan. an bi koma zimanź īranī tź nasīn,ev kom bi xwe ,du bežin

       1-koma Hindī

2-koma īranī ,ev jī ji du koman pźk tź.

a-koma bažūrź rojava. zimanź exmīnī ū zimanź farisī

      b-koma bakurź rojava ,zimanź herī kevin yź vź komź Mīdī ū zimanź Evista ye.

kevintirīn zimanź zindī  ji vź komź, zimanź kurdiye. di lźkolīn ū lźgerīnan de,

zimanzanan zimanź īranī bi sź qonaxan ji hev cudakirine. guhertin ū veguhertinźn dīroka zimanź īranī ū vejīna wī zelal kirine.

1-qonaxa yekem: ev qonax ji 700 ta 400 b.z dikže, di vź qonaxź de  zimanź

bakurī rojavayź īranź , mīdī ū Evista bū.weke hatiye zanīn , ku Zerdežt nižtecihź navēeya Mokiryan bū.hate ēesipandin di berhevkirina zimanź evista bi žźwezarź mukriyanī re,ku girźdan ū nźzīkayīk berēav di navbera  herdū zaravan de heye.di wź serdmź de ev zimanź bi babeta xwe koka zimanź kurdiye,xwe ji zimanź farisī bźtir, parast ū bū xwedan taybetmendī.

2-qonaxa duwem

ev qonax ji 300 b.z ta 700z dikže div ź qonaxźde zimanź īranī,bi du bežan parvedibe:

1-fehlewī sasanī

2-fehlewī ežkanī :berhemźn bi vī zimanī hatine dītin ,yź ola manīy e ū nivīsźn li ēayź Hewremanź  hatin dītin, li ser ēermźn xezalan bi vī zimanī būn.di vź qonaxź de zimanź ežkanī mīna xelekekźye ku zincīra zimanź kurdī kevn ū nū bi hev girźdide.

3-qonaxa sźyem:  ji 900 z dest pźdike ,pižtī hilwežandina dewleta sasanī , ū hatina islamź bi tevayī  ēand ū zimanźn gelźn herźmź ketibūn rewžeke xerab.

di vź sed salźde  samanyan dest bi vejīna  zimanź farisī kirin.nemaze ji hźla biwźjan ve .źn mīna Ferdewsī bi hinereke zirav ū bedew ēand ū zimanź farisī xiste rojevź.wilo jī li bakurī rojavayź īranź , di  sedsala dehan de 1000 z. zimanź kurdī xwe livand ū vejīn bū. li ser destźn  jīrek ū biwźjan  ,źn  mīna Elī herīrī –Baba tahir ū bi dū wan de:Melyź cezīrī – Feqehź teyran-melayź Batī-Ehmedź Xanź Žerīf xan-Elī tirmokī…dīroka zimanź kurdī di hersī qonaxan de ji hev neqetyaye.

ji 700 bz di zimanź fehlewī ū ežkanī ū evsta de winda būye.ū ji qonaxa siyan ta roja īroj ,bi zimanź kurdī yź nū diyarbū ye.di encamź de ežkere ū ronī dibe, ku zimanź kurdī zimanekī serbixwe ye.xwedan taybetmendiyźn dengsazī(phonetici)ū rźzmanīne.heger hevbežbūnek ,di nav bera zimanź kurdī ū yź farisī de heye ev jī yekbūna malbatī di ēesipīne ,weke her zimanźn malbatźn dītir.

Žźwezarźn zimanź kurdī:

bź gūman rojhilatnas ū zimanzanan ,bi piranī di pejirīnin ku zimanź Mīdī ,diya zimanź kurdiya īro ye .źlźn Mīdya di aknciya xweyī pźžīn de bi yek zimanī di peyivīn.ji sedmźn cografī ū astengźn dorhźlī ve ,ji hev birīnek ji hźla civakī ū zimźn de ēźkir.van sedeman rź li  pźžya afrandina zaravan vekirin.li rexekī dītir,sedemin siyasī di demźn welayetan de ,herźmī ū cūdahī kūrtir kir.

her herźmek bū xwedan zaravek ,bi žźweyekī ev zaravan ber bi hinek guhrtin ve ēūn ū hinekī ji reseniya xwe dageriyan.lź di resnya gelemperī de xweparastīne,

ev jī nīžana ku koka van zaravan ji yek zimaniye.

zaravźn sereke yźn zimanź kurdī evin:

1-kurmanciya bakur:

bayezīdī-botanī-hekarī-žemdīnanī ū behdīnanī

2-kurmanciya navīn:

mokiryanī-soranī-erdelanī-silźmanī ū germiyanī

3-kurmanciya bažūr:

lorī-bextiyarī-mamisanī-kelhorī-lekī-goranī-hewremanī-bacilanī ū  zazakī.

Destpźka nivīsandinź bi zimanź kurdī:

Dīroka zimanź devekī,ji hezarź salandeye .zimanź devekī bi alīkarya dev  ū Diran- ziman- pidwe  ū ba ,,,bi tevayī dengekī didin ū guh dibhīze.Gotina zindī diyardeyeke dengdare, bi pźlźn bźre belav dibe ū winda dibe.Lź nivīsandin metod ū azīneyek bi biryartir ū hūrtir e .ji encamź pźžketina civaka  mirovatiyź,bi wīnekźžī mebesta bźje ū pevokan, dane ēźkirin.Di pźre wīneyź tīpan ,hate bicīhkirin .belkī ji bo derbirīna hestźn mirov –ol  ū   Dewletbūnź būn.Gelek zimanzan ū nivīskaran xwestin isbata hebūna  alfebayek kurdī bikin.wek mamūsta Giyo Mokriyanī wīneyź alfabayek wežand,di dest pźka sala žźstan de got:ev elfaba ya kurdayī kevne ji 2800 bz bi kar hatiye.Heya roja īro ev hewldan  ranewistine.  Ēendī nerīnźn ne wek hev di vź derbarźde hebin jī ,lź ya zanistī  ū bi ber ēav eve:Ku tekesta niviskī bi zimanź kurdī ji Babatahir ū Elī herīrī-Melź Cezīrī ū Feqź Teyran dest pźkirye ew jī bi tīpźn Erebī ū xeta farisī ,ta gihižtī biwźj ū jīrekź mezin Ehmedź xanī –Nalī ū Hacī Qadirź Koyī,

Hźjaye gotinźye ku nivīsa kurdī wźjeyī, berī nivīsa Rūsī bi 200 salī būye.

Kurdan alfabaya erebī bikaranīnin ta deranīna rojnema (Kurdistan)li Qahīrź jī.

li rūsya Qeyserī di nīvź sedsala nozdande karekī mezin ji tore ū zimanź kurdīre hate kirin,ji sedemźn dijitya nav bera qeyser ū osmanyan de ū istiratejya

kurdistanź ū berjewendiyźn siyasī Rūsya qeyserī ēavdźrīk bź hempa bi līteretora kurdan kir, ta ku (Biyuter līrx) xwest alfabayek bi latīnī pźk bīne ji bo zimanź kurdī

lź piroja wī neēū serī , ji sedemźn siyasī,ev zanyar damizrźnerź saziya kurdologī bū li Rūsya.pižtī istiqrarź li Rūsya di sala 1920 yekemin car di dīroka kurdanī nūh de dibistan bi zimanź kurdī, Bolžefīkan li Ermenistanź  vekir. alfabaya ermenī bikartanīn,zimanzanź ermenī Agob Xazeryan (Lazo) tīp li gorī zimanź kurdī

danīn .dibistan pźžī li herźmźn kurd lź hebūn ,žūnde li Ezebźcan ū Corcya jī vebūn.bi derketina sitźra zimanzan ū ronakbīrź mezin Ereb žemo di salźn 1927dīt ku alfabaya Lazo ji hźla dengsazī ū derbirīna bźjeyźn kurdī de ne guncawe.

pižtī  kar ū kedek mezi Ereb žemo bi deranīnek ciwan alfabayek li gorī zimanź kurdī ū dengźd wź danī. pižtī berwerdekirinan bi zimanź farisī re ū zimanźn malbata  hindo urupī re.ū ji hźla zimanzanin mezin hate erźkirin . alfaba hat runižtin ū rojnama Riya teze bi vź alfabayaź hate wežandin,alfabaya Ereb žemo wźrekī ū cesaret  da Tewfīq Wehbī ū Celadet ji bo karźd wayī ber bi alfabayź ve.

li bažūrź kurdistan bi pźžkźžya zimanzanź kurd  Tewfīq Wehbī, tīpźn erebī bi sazkirinek sezayī dengźn kurdī bi kar anī, ji bo zaravźn kurmancya navīn ū ya bažūr

eve di despźka sedsala bīstan de bū .heya niha ev alfaba bi kar tź li gel pirsgirźkźn xweyī dets nivīsī hīn ēare ser nebūne.hźjayī gotinź ye ku zimanź kurmanciya bakur, bi piranī zimanź wjźya kurdī bū, ta berī cenga cīhanź ya diwem.bi avekirina komara Mehabad ū pižtī žoreža 1958 li īraqź zaravź soranī  ,di wźjeya kurdī ya nū de gavin fireh ū bi lez avźtin.

 di 1919 de mīr Celadet Bedirxan ,alfabayek bi tīpźn latīnī amedekiribū ,di 1927 de li gel Tawfīq Wehbī ,hevdītinek ēźkir ji bo alfabayek yekgirtī,ev piroj neēū serī ! mīr di sala 1932-5-15 di kovara hewrź de,bi tīpźn latīnī jimara yekź wežand.

 ev alfaba bi tevayī ji bo zaravźn bakurī kurdistanź bi kar tź. ji bilī herźma bahdīnan ū kurdźn sofyeta berź.

bicīhanīna alfebaya kurdī ji hźla Mīr Celadet ve,tevgera wźjeyī ū ziman li rojhlatź kurdistanź dest pźkir,bi serkźžya zana ū ronakbīrźn welatparźz, źn mina Kmīran Bedrxan-Qedrī Can-_Cgerxwīn-Osman Sebrī ū Nūredīn Zaza….kovar ū pirtūkźn bi zimanź kurdī wežandin.1-Kovara Hewar Mīr celadet(1932)2-kovara Ronahī Mīr celadet(1941)3-kovara roja nū  kamiran Bedirxcan. ji vir ū žūnde webirīnek ēźbū di derbarź nivīs ū wežana ēanda kurdī; ji ber sedmźn siyasī vź qonaxź ēend sal kižandin. Carek dītir bi wežana hin kovaran dest pźkir-govara gulistan cgerxwīn(1968)-kovara Rohilat,libnan-gelawźj-Sitźr-Gurzek gul-zanīn-Torevan-roj-pirs-bihar-aso-rojda- ………

nerīnźn ēend rojhlatnas ū zimanzan, di derbarź gelź kurd ū zimanź kurdī de. pīter lźrx zimanzanź rūsī:((zimanź kurdī zimanekī resen ū serbixwe ye ji malbata zimanź īranī ye))

Firidrik Moler zimanzanź nemsawī: ((zimanź kurdī bi tu žźweyan ji zimanź farisī ne hatiye darižtin ū ēendī ku ji hźla rźzmanī ū dengsazī ve hev digrin,belam zimanź kurdī xwedan bźjeyin taybetin ,ev taybetmendī di zimanźn īranī dītir peyda nabin)).

Sidnī Simis:(( zimanź kurdī, ji zimanź farisya kevn kevintire ya ku nexžźn dara li Bźhstūn pź hatiye nivīsīn))

Admon((zimanź kurdī zimanekī arī paqij ū petiye,xwedan taybetmendī ū veguherīnźn dīrokine))

Mnoriskī;((fakter ū egerźn bingehīn  ū sersam hene ku heyina yekitya kurdan nīžan dikin,ev jī zimanź wane. ēendī ne wek hevī di nav bera zaravźn wź de hebin, ev zaravan yek zimanī bi gewde dikin ,ji hźla dengsazī ū rźzmanī ve.))

Fernswa Tiyordan rojhilat nasź ferensī- ((ziman jiyana gelane, ū kewara parastina

žaristanī  ū lehengī ū žīn ū žahyź ye. miletekī xwedan wźjeyeke zengīn ū pir reng,

wek wźjeya kurdī xwedan zimankī nerm ū resen be, tu carī qir nabe, ū dīroka wī winda nabe)).

ciwantirīn vedītin ū bicīhanīna mejyź mirovatyź ,di seranserī dīrokź de,zimane.ziman mīna her bež ū endamźn žaristanyź ye dikeve ber žiyana gežepźdan ū guhertinan.ziman ne tenź dan ū standin pź dibe, belam dīrok ū hemī žaristanya kevin ū nū pź hatiye parastin.ziman azīneya herī bingehīn e ,civaka mirovatyź ,hizr ū bīrźn xwe,bi žźweyźn renge renga ,dighījin hevū din. ziman hizir ū ramanan bi deng dike

ji bo ronakirin ū rasteqineya jiyana mirovatya kevin ū nū ,di hūrbīnī ū lźkolīna zimanan de , ev pirs ežkere dibe.dagīrkerźn kurdistanź berī kurdan ,ev rastī ya girīng naskirin ku zimanź kurdan nasnama wanī kevin ū nūye,li ser vź binyadź netewa kurdan dikare careke dītir vejīnbibe.,ji lewra bi hemī žźwe ū rźbazźn hovane li dijī zimanź kurdī derketin, derfet ū gengaziyźn pźžketina zimźn qedexe kirin .nirxź netewa kurdan yź zor pźwīst ,di zincīra parastin ū avabūna netewayetī de,xeleka zimane.bedkar ū nijad perestan heya roja īro, xwestin zimanź kurdī bi pir tižtźn pūē ū kevnar bipīvin.da kurd ji mercźn bingehīn yź netewī bź par bimīnin.li ser vź rastiya hźja ku di destź kurda de ye. ev xeleka pīroz,bibe armanc ū xwesteka yekemīn ji xwarin ū avź bźtir ber bi ēav bźte girtin ū pižtgirya vź pirsź bi tundī were kirin ,ji bo erk ū mercźn vejīna zimźn bźte xebitandin.her wekī ziman endamekī zindiy e, dizź ū dimre.ēawa ku hin ziman di serdemźn kevnde ,xwedan rol ū deng būn

īroj koka wan jī nemaye  ū li himberī vź hin ziman ku sźwī ū ne diyarbūn ,niha rolźn girīng di žarisatanī ū edebiyatź de dilīze.bi windabūna zimźn re xwedyź ziman jī winda ū bź nasnam e dimīne zimanź ku nikaribe xwe nū ū gež bike, bź gūman ew ziman ,ber bi gore ve diēe ū xwediyź xwe jī ber bi mirina tarī ve radikižīne.jiber ku "qanūn ū yasaya jiyana mirovatyź ciwankirin ū gežkirine ū merc ū erkźn berdewamya civakan jī pźžktine".

jźder:

      1-dīroka zimanź kurdī (zubźr bilal isma-īl)-ēapxana hewadis  bexdad sala 1977

      2-zimanź kurdī (dabežkirina zaravźn wźyī cografī –fū-ad heme xoržīd-  

ēapxanawīsam  bexdad sala 1983

3-D.pakīze refīq hilmī   defterī kurdewarī jimara 2 sala 1970

4-rźzmana kurdī-sadiq beha-ildīn amźdī 

5-dīroka kurd ū kurdistan-mihemed emīn zekī

6-kurd ū Kurdistan, žehīd D- Qasimlo.

7-kurd –mīnorskī-wegerandina marif xeanedar bexdad sala 1968

8-basīl nīkītīn kurd ēapa erebī beyrūt

9-enseklopźdiya serbest,dīroka zimanan

10-dektor īhab abdulrehīm,nivīskar ū ekdimīst,Misir

11-cewdet hožyar,yekemīn alfabaya yekgirtī ji zimanź kurdīre

12-Abdilqdir bedridīn ,rabītet Kawa ,ēapa(2000)

13-D-Ezedīn Mistefa Resūl ,ēapa sisyan.Beyrūt(1996)

 

                         Berhevkirin ū  Amedekirin a : Bežīrź mele

 

 

 

 

 

ēapkirin

copyright © 2002-2008 info@pen-kurd.org